AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 14. decembrī
Raimonds Cerūzis

Ferdinands I

(Ferdinand I., pilnajā vārdā Karls Leopolds Jozefs Francis Marselīns, vācu Karl Leopold Joseph Franz Marcellin, ungāru Jóságos Ferdinánd; 19.04.1793. Vīnē, Svētās Romas Impērijā, tagad Austrija–29.06.1875. Prāgā, Austroungārijā, tagad Čehija. Apglabāts Habsburgu dinastijas (Haus Habsburg) Ķeizaru kapenēs (Kaisergruft) Vīnes Jaunajā tirgus laukumā)
Austrijas Impērijas ķeizars 02.03.1835.–02.12.1848.

Saistītie šķirkļi

  • Austrijas Impērija
  • Francis II
  • Habsburgu dinastija
Eduarda Edlingera (Eduard Edlinger) glezna “Ķeizars Ferdinands I”. 1843. gads.

Eduarda Edlingera (Eduard Edlinger) glezna “Ķeizars Ferdinands I”. 1843. gads.

Avots: Belvederes muzejs (Österreichische Galerie Belvedere). 

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izcelšanās, izglītība un ģimene
  • 3.
    Valsts un politiskā darbība
  • 4.
    Darbības vērtējums, valsts un sabiedrības novērtējums
  • 5.
    Apbalvojumi
  • 6.
    Atspoguļojums mākslā
  • Multivide 5
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izcelšanās, izglītība un ģimene
  • 3.
    Valsts un politiskā darbība
  • 4.
    Darbības vērtējums, valsts un sabiedrības novērtējums
  • 5.
    Apbalvojumi
  • 6.
    Atspoguļojums mākslā
Kopsavilkums

Ferdinands I bija nozīmīgs Habsburgu dinastijas monarhs, otrais Austrijas Impērijas ķeizars. Monarha varas vājums licis viņu dēvēt par “Ferdinandu Labvēlīgo” (čehu Ferdinand Dobrotivy). Ferdinanda I valdīšanas periodu Austrijas Impērijā raksturo neierobežota varas koncentrēšanās galmā (absolūtisms), kam sekoja liberāli pilsoniska revolūcija, kā rezultātā Ferdinands I atkāpās no Austrijas Impērijas ķeizara troņa, pēc kā dzīvoja Prāgā un kļuva īpaši populārs čehu sabiedrībā.

Izcelšanās, izglītība un ģimene

Dzimis Austrijas Impērijas ķeizara, Habsburgu-Lotringu (Habsburg-Lothringen) dinastijas pārstāvja, Franča I (Franz I.), agrākā Franča II (Franz II., pilnajā vārdā Francis Jozefs Karls, Franz Joseph Karl) un viņa sievas Burbonu dinastijas Sicīlijas princeses Marijas Terēzas (Maria Teresa Carolina di Borbone-Napoli) ģimenē. Abi vecāki bija brālēns un māsīca. Vecāku radniecības dēļ no 12 dzimušajiem bērniem izdzīvoja divi dēli un piecas meitas, tostarp vēlākais troņmantnieks Ferdinands. Abu vecāku tuvā radniecība atstāja smagas sekas arī uz Ferdinandu. Viņam bija vairākas iedzimtas slimības (epilepsija, rahīts, hidrocefālija), kuras galms centās noslēpt no publikas. Slimību dēļ Ferdinands vēlu iemācījās staigāt un runāt. Rakstīšanu un lasītprasmi pilnībā apguva 15 gadu vecumā, vēlāk apguva militārās prasmes un dabaszinības. Ferdinanda skološana notika slēgtā vidē Vīnes galmā.

27.02.1831. kroņprincis Ferdinands laulājās ar Sardīnijas Pjemontas princesi Mariju Annu (Maria Anna Ricciarda Carolina Margherita Pia), kura bija viņa attāla radiniece un bija ļoti dievbijīga un pieticīga. Abu precības iniciēja galms; laulībā pēcteču nebija.

Valsts un politiskā darbība

Valsts pārvaldē Ferdinandu iesaistīja jau kopš 1829. gada, kad viņš sāka piedalīties valdības sēdēs un parakstīja augstākā līmeņa dokumentus. Ferdinands I troni mantoja 02.03.1835. pēc sava tēva Franča I nāves.

Austrijas Impērija jau pirms Ferdinanda I kronēšanas bija absolūta monarhija, kurā valdīja cenzūra un slepenpolicija rūpīgi uzraudzīja, lai sabiedrībā atklāti nediskutētu par politiku. Ferdinanda I veselības stāvoklis bija pamats bažām par viņa spēju vadīt lielo Habsburgu monarhiju. Valsts attīstības kursu faktiski noteica konservatīvais valsts kanclers Klemenss Meternihs (Klemens Wenzel Lothar von Metternich). Pēc Ferdinanda I kronēšanas K. Meternihs vadīja tā dēvēto Slepeno valsts konferenci, kas pildīja valdībai līdzīgu funkciju. K. Meterniham un viņa vadītajai pārvaldes institūcijai noteicošā loma valsts pārvaldē saglabājās līdz revolūcijai 1848. gadā. Slepenajā valsts konferencē K. Meternihs pārzināja ārlietas, bet iekšlietas – liberālāk noskaņotais grāfs Francs fon Kolovrats-Lībšteinskis (Franz Anton von Kolowrat-Liebsteinsky).

13.03.1848. pilsoniskā Marta revolūcija Vīnē piespieda K. Meternihu atkāpties no amata un bēgt uz Angliju, darbu pārtrauca arī Slepenā valsts konference. 15.03.1848. Ferdinands I atcēla cenzūru un sāka valsts liberalizāciju. Liberālāk noskaņotais F. fon Kolovrats-Lībšteinskis kļuva par pirmo konstitucionāli valdošo ministru prezidentu (20.03.–19.04.1848.) revolūcijas pārņemtajā Austrijā. Revolūcijas laikā 1848. gadā valstī kopumā viens otru nomainīja seši ministru prezidenti, kas radīja lielu politisko nestabilitāti.

Revolūcija skaidri iezīmēja Ferdinanda I nespēju vadīt valsti. Apspriedes galmā un Habsburgu-Lotringu dinastijas ietvaros noveda pie secinājuma, ka Ferdinandam I, kuram nebija pēcteču, jāatkāpjas no troņa par labu sava jaunākā brāļa erchercoga Franča Karla (Franz Karl Joseph) dēlam Francim Jozefam (Franz Joseph). Ferdinanda I atkāpšanās no troņa un jaunā Austrijas Impērijas ķeizara Franča Jozefa I kronēšana notika 02.12.1848.

Pēc atkāpšanās no troņa Ferdinands I kopā savu sievu dzīvoja karaļa pilī Prāgā un vadīja saimniecību sev piederošajās muižās Bohēmijā. Neskatoties uz to, ka ārsti neprognozēja viņam ilgu mūžu, iespējams, dzīvesveida maiņa un stresa mazināšanās ļāva viņam nodzīvot vēl 27 gadus.

Leopolda Buhera (Leopold Bucher) glezna, kurā attēlota Ferdinanda I kronēšana Svētā Gaja katedrālē Prāgā. 1836. gads.

Leopolda Buhera (Leopold Bucher) glezna, kurā attēlota Ferdinanda I kronēšana Svētā Gaja katedrālē Prāgā. 1836. gads.

Avots: Leemage/Corbis via Getty Images, 587489864. 

Visticamāk, Johana Endera (Johann Nepomuk Ender) glezna, kurā attēlots Imperators Ferdinands I kronēšanas regālijās. Pēc 1835. gada.

Visticamāk, Johana Endera (Johann Nepomuk Ender) glezna, kurā attēlots Imperators Ferdinands I kronēšanas regālijās. Pēc 1835. gada.

Avots: Belvederes muzejs (Österreichische Galerie Belvedere). 

Austrijas Impērijas ķeizars Ferdinands I Zelta aunādas ordeņa regālijās. Nezināma mākslinieka glezna. 19. gs.

Austrijas Impērijas ķeizars Ferdinands I Zelta aunādas ordeņa regālijās. Nezināma mākslinieka glezna. 19. gs.

Avots: Belvederes muzejs (Österreichische Galerie Belvedere). 

Frīdriha fon Amerlinga glezna “Austrijas Impērijas ķeizars Ferdinands I”. 1839. gads.

Frīdriha fon Amerlinga glezna “Austrijas Impērijas ķeizars Ferdinands I”. 1839. gads.

Avots: Belvederes muzejs (Österreichische Galerie Belvedere). 

Darbības vērtējums, valsts un sabiedrības novērtējums

Valsts pārvaldē Ferdinands I iesaistījās ļoti ierobežoti un arī reprezentatīvās funkcijas veica reti, baidoties no epilepsijas lēkmēm. Sieva Marija Anna ļoti palīdzēja slimību mocītajam vīram, atbalstīja viņu dažādās dzīves situācijās un oficiālajās gaitās. Literatūrā Ferdinandu I bieži dēvē par fiziski un garīgu nepilnvērtīgu personu, tomēr šāds uzskats nav objektīvs. Par spīti nopietnajām veselības problēmām Ferdinands I dzīves gaitā apguva piecas valodas, spēlēja dažādus mūzikas instrumentus, labi zīmēja, aizrāvās ar agronomiju un rakstīja dienasgrāmatu. Viņa specifiskais veselības stāvoklis traucēja vadīt valsti, bet jau viņa tēva valdīšanas laikā valsts vadību savās rokās faktiski bija koncentrējis K. Meternihs, tādēļ Ferdinanda I valdīšanas laiks drīzāk vērtējams kā K. Meterniha laikmeta turpinājums Austrijas Impērijas attīstībā un arī Eiropas starptautiskajos procesos, jo K. Meternihs uzskatāms par 19. gs. pirmās puses starptautiskās situācijas (tā sauktā “valstu koncerta” jeb “Meterniha sistēmas”) veidotāju.

Ferdinanda I valdīšanas periodā pastāvīgs uzplaukums notika saimniecībā, piemēram, 1837. gadā atklāja pirmo dzelzceļa līniju 13 km garumā Vīnes pievārtē. Šis notikums iezīmēja dzelzceļa būves sākumu valstī. Ferdinanda I varas periods līdz 1848. gadam bija mierīgs, tādēļ dažādās variācijās, tostarp arī ar ironisku pieskaņu, valdnieku dēvēja par “labo”, “labvēlīgo”, “labsirdīgo” utt.

Pēc atkāpšanās no troņa dzīves laikā Prāgā Ferdinandu I bieži redzēja pastaigājamies pilsētas centrā, kur viņš dāvāja konfektes bērniem un sniedza palīdzību trūkumcietējiem. Viņš arī ziedoja ievērojamas naudas līdzekļus Prāgas pilsētas budžetam. Ferdinands I iemantoja popularitāti čehu sabiedrībā un kļuva par savdabīgu Prāgas augstākās sabiedrības simbolu.

Ferdinanda I vārdā nosaukts Tiroles valsts muzejs (Das Tiroler Landesmuseum Ferdinandeum).

Apbalvojumi

Ferdinands I saņēmis dažādus tajā laikā pastāvošos Austrijas augstākos apbalvojumus (piemēram, Leopolda ordeni un Tērauda Kroņa ordeni) un vācu valstu (piemēram, Bavārijas, Prūsijas, Saksijas utt.) prestižākos ordeņus, kā arī Brazīlijas, Dānijas, Francijas, Krievijas, Zviedrijas un citu ārvalstu augstākos apbalvojums.

Atspoguļojums mākslā

Ferdinanda I portretus gleznojuši nozīmīgākie Austrijas gleznotāji, piemēram, Frīdrihs fon Amerlings (Friedrich von Amerling) un Leopolds Kupelvīzers (Leopold Kupelwieser). Ferdinanda I valdīšanas periods sakrita ar sentimentāli omulīgā bīdermeijera stila pastāvēšanu glezniecībā un mājokļu interjera iekārtojumā vācu zemēs, šis stils spilgti izpaudās arī viņa portretu gleznās.

Multivide

Eduarda Edlingera (Eduard Edlinger) glezna “Ķeizars Ferdinands I”. 1843. gads.

Eduarda Edlingera (Eduard Edlinger) glezna “Ķeizars Ferdinands I”. 1843. gads.

Avots: Belvederes muzejs (Österreichische Galerie Belvedere). 

Leopolda Buhera (Leopold Bucher) glezna, kurā attēlota Ferdinanda I kronēšana Svētā Gaja katedrālē Prāgā. 1836. gads.

Leopolda Buhera (Leopold Bucher) glezna, kurā attēlota Ferdinanda I kronēšana Svētā Gaja katedrālē Prāgā. 1836. gads.

Avots: Leemage/Corbis via Getty Images, 587489864. 

Visticamāk, Johana Endera (Johann Nepomuk Ender) glezna, kurā attēlots Imperators Ferdinands I kronēšanas regālijās. Pēc 1835. gada.

Visticamāk, Johana Endera (Johann Nepomuk Ender) glezna, kurā attēlots Imperators Ferdinands I kronēšanas regālijās. Pēc 1835. gada.

Avots: Belvederes muzejs (Österreichische Galerie Belvedere). 

Austrijas Impērijas ķeizars Ferdinands I Zelta aunādas ordeņa regālijās. Nezināma mākslinieka glezna. 19. gs.

Austrijas Impērijas ķeizars Ferdinands I Zelta aunādas ordeņa regālijās. Nezināma mākslinieka glezna. 19. gs.

Avots: Belvederes muzejs (Österreichische Galerie Belvedere). 

Frīdriha fon Amerlinga glezna “Austrijas Impērijas ķeizars Ferdinands I”. 1839. gads.

Frīdriha fon Amerlinga glezna “Austrijas Impērijas ķeizars Ferdinands I”. 1839. gads.

Avots: Belvederes muzejs (Österreichische Galerie Belvedere). 

Eduarda Edlingera (Eduard Edlinger) glezna “Ķeizars Ferdinands I”. 1843. gads.

Avots: Belvederes muzejs (Österreichische Galerie Belvedere). 

Saistītie šķirkļi:
  • Ferdinands I
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Austrijas Impērija
  • Francis II
  • Habsburgu dinastija

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • “Habsburgu pasaule” (Die Welt der Habsburger), virtuāla Habsburgu dinastijas vēstures izstāde
  • Habsburgu dinastijas monarhu un viņu ģimenes piederīgo galvenā apbedījumu vieta – Ķeizaru kapenes (Die Kaisergruft) Vīnē

Ieteicamā literatūra

  • Buchmann, B.M., Kaisertum und Doppelmonarchie (Geschichte Österreichs), Wien, Pichler, 2003.
  • Drimmel, H., Franz von Österreich. Kaiser des Biedermeier, Wien, München, Amalthea, 1982.
  • Judson, P.M., The Habsburg Empire: a new history, Cambridge, London, The Belknap Press of Harvard University Press, 2016.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Holler, G., Gerechtigkeit für Ferdinand. Österreichs gütiger Kaiser, Wien, München, Amalthea Verlag, 1986.
  • Okey, R., The Habsburg Monarchy, 1765–1918: from enlightenment to eclipse, London, New York, Bloomsbury Publishing, 2002.
  • Siemann, W., Metternich: strategist and visionary, Cambridge, Massachusetts, London, England, Belknap Press of Harvard University Press, 2019.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Sked, A., The decline and fall of the Habsburg Empire, 1815–1918, London, Longman, 2001.
  • Vocelka, K., Die Lebenswelt der Habsburger: Kultur- und Mentalitätsgeschichte einer Familie, Graz, Styria, 1997.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Raimonds Cerūzis "Ferdinands I". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/247030-Ferdinands%C2%A0I (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/247030-Ferdinands%C2%A0I

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana